MEŽSAIMNIECĪBA

• konsultācijas par dabai tuvu mežsaimniecību un optimālākā apsaimniekošanas modeļa izvēli;
• platlapju mežu apsaimniekošanu
• egļu monokultūru apsaimniekošanu
• lauksaimniecības zemju apmežošanu
• dabas daudzveidības objektu identificēšanu mežaudzē
  

AGROMEŽSAIMNIECĪBA

Agromežsaimniecība ir tradicionāli izmantota lauksaimniecības prakse Latvijā.  Agromežsaimniecība ietver gan koku integrāciju lauksaimniecības zemēs, gan lauksaimniecības kultūru un mājlopu izmantošanu mežos, definējot šo saimniekošanas veidu kā “kokaugu veģetācijas (koku vai krūmu) apzināta integrēšana ar kultūraugu un/vai dzīvnieku sistēmām, lai gūtu labumu no ekoloģiskās un ekonomiskās mijiedarbības”.
Kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs veicina dabas daudzveidību un strādā par zaļiem koridoriem sugu izplatībā.

Šobrīd esam UNHIDE AGROFORERESTRY tīklojuma daļa un pārstāvam agromežsaimniecības ekspertu grupu Latvijas- Zviedrijas kopprojektā
Projekta apraksts Latviski Angliski (ENG)

Sniedzam KONSULTĀCIJAS par:
-agromežsaimniecības praksēm un to izmantošanu lauku saimniecību ietvaros
-daudzaprites stādījumiem  (Polycyclic forestry)

VIDEO:
AGROMEŽSAIMNIECĪBA un MEŽA DĀRZI ZVIEDRIJĀ 2024
Parkveida ganības Zviedrijā. AGROMEŽSAIMNIECĪBA
AGROMEŽSAIMNIECĪBA Latvijā 2024
Tradicionāla agromežsaimniecības sistēma Latvijā
Agromežsaimniecibas piemēri. Zviedrija

PLATLAPJU MEŽI

Vēl 19. gadsimtā ielu daļu Latvijas un pārējās Eiropas teritorijas klāja platlapju koku meži. Industralizācijas laikmetā tie tika aizstāti ar skujkoku mežiem. Latvijā stādija egli un priedi. Mainoties klimatam parastās egles (Picea abies) meži ir kļuvuši nestabili, tos apdraud egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus)  un vējš. Kopjot un atjaunojot platlapju mežus var izveidot klimata un vides riskiem noturīgas mežaudzes ar lielu saimniecisko un bioloģisko vērtību.

Sniedzam KONSULTĀCIJAS par:
-platlapju mežu apsaimniekošanu un izveidi
-egļu dominējošu un mizgraužu skarto mežaudžu pārveidi par platlapju mežu

Platlapju meži skaidrojums:
Koku stāvā dominē parastais ozols Quercus robur, goba Ulmus glabra vīksna Ulmus laevis, parastā kļava (Acer platanoides), parastā liepa (Tilia cordata), parastais osis (Fraxinus excelsior). Iespējams arī jebkāds šo sugu mistrojums. Piemistrojumā var būt bērzs Betula spp., parastā apse (Populus tremula), parastā egle (Picea abies) vai parastā priede (Pinus sylvestris), saldais ķirsis (Prunus avium), meža ābele (Malus sylvestris)krūmi – parastā lazda (Corylus avellana), parastais sausserdis (Lonicera xylosteum), parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia), parastā ieva (Prunus padus). parastais pabērzs (Rhamnus cathartica). parastais krūklis (Frangula alnus). Saistībā ar klimata izmaiņām  pamazām ienāk Eiropas dižskabārdis (Fagus silvatica), parastais skabārdis (Carpinus betulus)

Meža struktūras dažādošana un mikrodzīvotnes

Mikrodzīvotne ir neliels vides elements, kas atšķirās no apkārtnes. Tā savādākie apstāļi var būt vienīgās mājas noteiktām sugām visā apkārtē. Mikrodzīvotne var būt būtisks bioloģiskās daudzveidības veicinošs elements.
Akmens, kaudzes, sausi koki, ūdens elementi un daudz kas cits var būt mūsu ieguldījums dabas daudzveidības veidošanā.
Tāpat dabā jau ir dažādi retāki augi, skudru pūžņi, kultūras/saimniekošanas mantojuma objekti, kas jāņem vērā apsaimniekojot īpašumu.
Vecie koki bieži vien ir liecinieki īpašuma vēsturiskai izmantošanai un var kalpot kā saziņa starp paaudzēm.

Mikrodzīvotņu piemēri

Sniedzam KONSULTĀCIJAS par:
-dabas daudzveidības objektiem mežā
-meža struktūras dažādošanu un mikrodzīvotņu veidošanu.