Vides un klimata riski mežā
Izvērtējot vides riskus cēloņus, jāatzīst ka liela daļa risku var tikt novērsti pārdomāti plānojot mežsaimnieciskās darbības.
Piemēram vēja riskus var samazināt pielāgojot cirsmas valdošo vēju virzieniem un veidojot mistrotas lapukoku un skujkoku audzes.
Vairāki vides risku piemēri
Egļu astoņzobu mizgrauzis ( Ips typographus )
Latvijā postošākais egļu audžu kaitēklis ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas spēj iznīcināt pat veselas audzes. Visvairāk invadētas ir egļu monokultūras. Parasti pirmie cieš novājināti koki, vēja izcilāti koki kailciršu malās, pārlieku sausuma/mitruma stresa, utml.
Papildus riska faktori astoņzobu mizgrauža izplatībā:
- blakus īpašumos ir mizgrauža invadētas audzes
- robežīpašumos ir veikta meža ciršana kas mainījusi vēja slodzi
- mainījies mitruma režims
Risinājums ir veidot mistrotas audzes egle kopā ar lapu kokiem un plānot ciršanu lai vecāki egļu stādījumi netiktu novājināti ar vēja režimu maiņu vai straujām mitruma režīma izmaiņām.
Vējš
Pēdējās desmitgadēs ir strauji pieauguši vēja postījumi visā Ziemeļeiropā. Jāatzīmē ka vētru sezona ir kļuvusi garāka un vēja virziena spektrs ir kļuvis mainīgāks.
Risinājums: izvēlēties mežsaimniecības metodes un cirsmu plānošanu aizsargājot tās no valdošjiem vējiem. No svaigi gāztiem kokiem var iegūt zāģbaļķus, ja koki ir izgāzti ar visām saknēm tad tie izmantojami kā lietaskoki, lauztos kokus izmanto malkai.papīrmalkai taras klučiem.
Eirāzijas bebrs (Castor fiber)
Bebrs koku bojā divos veidos, tos nograužot vai appludinot mežaudzes. bebrs bojā kokus gan pie ūdenstilpnēm gan dziļi mežā atnākot pa grāvju tīklu. Bojā pamatā lapu kokus apse, ozols, bērzs, ļoti reti melnalksnis, egle un priede. Koka diametram nozīmes nav.
Risinājums: Regulāra meža apsekošana, dambju un mītņu likvidēšana, medīšana. Bebru grauztos kokus kamēr tie vēl zaļi var izmatot sazāģēt zāgbaļķos.
Pārpurvojušies meži
Mežaudzes ar nekoptām meliorācijas sistēmās bieži atgriežas sākotnējā (izejas) stāvoklī. Plānojot atjaunot meliorācijas sistēmu ir jānem, ka savulaik vienotajām meliorācijas sistēmām šobrīd var būt daudzi īpašnieki un to atjaunošana sākotnējā funkcionalitātē var būt ļoti apgrūtinoša
Attēlā: Aizaugusi un pārpurvojusies pļava. Ciņi apmēram 70 gadu veci. Suga pagarinātis grīslis, Carex elongata
Pārnadžu bojājumi
Pārnadži (stirnas, brieži, aļņi) ir vienu no lielākajiem mežaudžu bojātājiem. Tie nograuž jaunos kociņus, noplēš mizi vai aplauž galotnes. Ja kociņš neiet bojā tam var tikt bojāts vainags vai stumbrā iemesties trupe. Koks zaudē savu saimniecisko vērtību.
uz sākumu
Atpakaļ uz Meža apsaimniekošana